Apraksts
Antazave ir sena muižas vieta, kas atceras Lietuvas Lielkņazistes laikus. Saskaņā ar 1587. gada Rudaminām-Dusetišķiem piederējušās Dusetu muižas īpašumu aprakstu, toreiz šeit bija ciems, ko, tāpat kā blakus esošo ezeru, ļaudis sauca par Zalvi (Zalva). 17. gadsimta sākumā Rudaminas-Dusetišķi šeit izveidoja folvarku (atsevišķu saimniecības vienību), ko nosauca par Antazalvi, bet nedaudz vēlāk šai vietai iegājās Antazaves nosaukums. 1686. gadā Antazavi un Dusetas iegādājās Daugavpils un Livonijas vecākais grāfs Jons Andrjus Pliaters (ap 1626–1696) ar sievu Ludviku Mariju fon Grothusu. No tā laika līdz pat 19. gadsimta vidum muiža piederēja Pliateru dzimtai. Neoklasicisma stila Antazaves muižas pils celta 18. gadsimta beigās pēc grāfienes Kunigundas Valavičūtes-Pliaterenes (1760–1846) pasūtījuma. 1794. gadā ar viņas gādību šeit tika uzcelta baznīca un dibināta draudze, uzcelta prāvesta māja, nespējnieku patversme un krogs, izbūvēts ceļš, kas savienoja pili ar baznīcu. Interesanti, ka slavenā 1831. gada sacelšanās varone Emīlija Pliatere, antazavieša grāfa Pranciška Ksavera Pliatera un grāfienes Annas fon Molas no Imbradas meita, 1831. gada 25. martā, atrodoties šajā muižā, parakstīja paziņojumu, ar kuru pavēstīja, ka pievienojas nemierniekiem. Pēdējā muižas īpašniece bija Elžbieta Pranciška Ropaite-Voinarovska. Pēc Lietuvas okupācijas padomju vara viņu izsūtīja uz Sibīriju. Pēckara gados muižas pilī darbojās bērnu nams un internāts, pils tika izpostīta un strauji gāja bojā. Visbeidzot pēc 2012.–2022. gadā veiktajiem atjaunošanas darbiem pils tika atdzīvināta. Šodien šeit notiek kultūras pasākumi, izstādes un koncerti, darbojas amatniecības centrs.
