Apraksts
Apmēram 1,4 km uz dienvidaustrumiem no pirmā Velikuškiu pilskalna atrodas arī otrais Velikuškiu pilskalns, ko vēl sauc par Sala. Pilskalns atrodas šaurumā, kas, visticamāk, kādreiz bija sala starp Sartu un Zalves ezeriem, pie ceļa Dusetas–Obeliai, un šodien tas ir viens no visvairāk apmeklētajiem objektiem Sartu reģionālajā parkā; no tā skatu platformas paveras brīnišķīga panorāma uz Zalves un Sartu ezeriem. 1933. gadā piliakalnu pētīja Lietuvas armijas pulkvedis, arheologs Petras Tarasenka (1892–1962), kurš bija aizgājis pensijā. Pagarinātajā pilskalna platībā tika atklāts izteikts kultūras slānis, kurā tika atrasti akmens cirvji, gluda keramika, dzelzs sīkmetāla izstrādājumi, lopu kauli, bet ziemeļrietumos virzienā no pilskalna tika lokalizēta apmetne tā pakājē. Pētījumu laikā tika noskaidrots, ka pilskalns tika izmantots samērā ilgu laiku – no I gadu tūkstoša pirms Kristus līdz pat XIII gadsimtam, agrīnās Lietuvas valstiskuma periodam, kad to iznīcināja uzbrukušie ienaidnieki. 1929. gadā uz Dusetu apkārtni pārcēlās sabiedriskais darbinieks Domas Šidlauskas-Visuomis (1878–1944), kurš savos darbībās un aktivitātēs centās apvienot baltu identitātes kopšanu ar kristietības elementiem. 1931. gadā par savu Romuvas centru – svētnīcu – viņš izvēlējās Velikuškiu II pilskalnu, uz kura auga milzīga „Pikuolio” priede ar izliekumu, kas bija piemērots sēdēšanai. Romuvā viņš sāka organizēt vasaras nometnes, kursus un Kupolines. Pēc kara pilskalns tika pastāvīgi izpostīts lauksaimnieciskās darbības dēļ, bet 1963. gadā, ierīkojot ceļu, tika nošķūrēta arī daļa no tā dienvidaustrumu nogāzes, un vairs nebija arī „Pikuolio” priedes. Velikuškiu II pilskalnu var apmeklēt, braucot pa ceļu Dusetas–Obeliai; tas ir pielāgots apmeklētājiem, ierīkotas jaunas koka kāpnes un sakopta apkārtne. Piliakalnis ir pielāgots apmeklētājiem, tajā ir ierīkotas koka kāpnes.
