Apraksts
Salakas ciemata tatāru kapsēta tika izveidota XIX gadsimta otrajā pusē un ir vienīgā šāda veida kapsēta Aukštaitijā. Pēc laikabiedru atmiņām, XX gadsimta sākumā Salakā dzīvoja vairāk nekā desmit totoru ģimenes, kas bija izcili drēbnieki un kažokādu apstrādātāji (galvenokārt Dūkšto ielā). Arī šodien šeit ir saglabājušās totoriem raksturīgās koka mājiņas, kuru trīs logi ir vērsti uz ielas pusi. Populārākie šeit dzīvojošo totoru ģimeņu uzvārdi bija Asanoviči, Aleksandroviči un Gimbicki. Gadu gaitā vecā Salakas tatāru paaudze izmira, bet jaunākie izveidoja ģimenes un pārcēlās dzīvot uz citām pilsētām. Šodien Salakā vairs nav tatāru tautības iedzīvotāju. Uz dienvidiem no Salakas ciemata atrodas vecās kapsētas, un blakus tām – Salakas totoru kapsētas. Kapsētu platība ir nedaudz vairāk nekā viens hektārs, un to visu apjož akmens žogs. Dienvidu pusē katoļu kapsēta robežojas ar totoru (musulmaņu) kapsētu, un tām ir kopīga žoga līnija, kas tās atdala. Tas liecina par to, cik draudzīgi šeit sadzīvoja dažādu konfesiju pārstāvji. Salakas tatāru kapsētā uz pieminekļiem ir uzraksti poļu, krievu, lietuviešu un arābu valodās. Uzrakstos satur informāciju par šeit apglabāto totoru vecumu, ģimenes stāvokli un amatiem. Blakus ir iegravēts mirušā vārds un uzvārds, uz dažiem pieminekļiem atrodamas rindas no Korāna. Salakas tatāru kapsētā ir pāris pieminekļu ar uzrakstu arābu valodā: „La ilaha illallahu Muhammadu rasulullah” („Nav cita, kas būtu pelnījis pielūgšanu, kā vien Dievs un Muhameds, kurš ir Viņa sūtnis”). Šis apgalvojums atspoguļo totoru ticības pamatus. Vecākais kapos esošais piemineklis ar datumu ir no 1895. gada, bet jaunākais – no 2019. gada.
