Apraksts
Antalieptes jūra ir otrā lielākā ūdenskrātuve Lietuvā pēc Kauņas jūras. Platība – 1911 ha. Lielākais dziļums – 46 m, vidējais dziļums – 7,2 m. Tilpums – 12 milj. m³. Ūdenskrātuve izveidota 1959. gadā, aizsprostojot Šventoji upi Antalieptes hidroelektrostacijas vajadzībām. Aizsprostojot Šventoji upi, ūdens līmenis cēlās par septiņiem metriem un appludināja 26 ezerus, no kuriem lielākie ir Dusetas (519,1 ha), Diegis (104 ha), Jūžintas (98 ha), Uolys (72 ha), Abisavas (61 ha) un Zazubras (46 ha), izveidojot retā skaistumā, vissarežģītākās konfigurācijas Lietuvā otro lielāko mākslīgo ūdenstilpi – Antalieptes jūru. Tā stiepjas 16 kilometru garumā no Antalieptes miestiņa līdz Bikēniem, un tās platība ir 1911 hektāri. Bijušie pakalni pārvērtās salās – to šeit var saskaitīt pat 52, izveidojās līkumoti līči un pussalu virtenes. Aptuveni 0,1 % appludinātās platības (veco kapsētu teritorijas) tā arī palika ūdenskrātuves dzelmē. No appludinātās teritorijas tika pārvietotas 226 dažādas būves: 44 dzīvojamās mājas, 23 šķūņi, 60 pirtis, 35 kūtis, 2 ūdensdzirnavas un Kruopeļu pareizticīgo baznīca, kā arī izcirsti gandrīz 400 ha mežu un krūmu. Zem ūdens palika ceļi un daļa Šventojas upes gultnes. Antalieptes jūras krasta līnija ir ļoti līkumota un sasniedz 168 km. Ūdenskrātuves centrālā daļa ir atklāts ūdens. Aizsprostojot Šventoji, apvidus ainava un reljefs mainījās radikāli. Jaunā iespaidīgā lieluma ūdenstilpe kļuva par mājām dažādiem putniem – šeit novērotas pat 138 to sugas. Ligzdošanas laikā patvērumu ūdenskrātuvē un tās krastos atrod 20 putnu sugas. Putnu salā, ko cilvēki attīrīja no krūmiem, ligzdo upes zīriņu un lielo ķīru kolonijas. Ūdenskrātuvē peld lielās gauras, gaigalas un paugurknābja gulbji, bet virs krastiem planē niedru lijas. Antalieptes jūrā drīkst pārvietoties ar motorizētiem peldlīdzekļiem saskaņā ar Vides aizsardzības nosacījumiem kuģošanai ūdenstilpēs, kas apstiprināti ar Lietuvas Republikas vides ministra rīkojumu. Antalieptes jūrā makšķerēt drīkst tikai ar makšķernieka karti.
