Apraksts
Salakas – viens no senākajiem šī reģiona vietējiem centriem. Salakas pirmsākumi saistīti ar netālu esošo pilskalnu un apmetni pie tā. Tiek uzskatīts, ka XIV gadsimta beigās – XV gadsimta pirmajā pusē Salakas pagasts, ieskaitot pašu pilsētiņu, jau bija sadalīts vairākās daļās: Salakas pagasta ziemeļrietumu daļu valdnieks bija piešķīris Viļņas bīskapa galma pārvaldei (bīskapijas uzturēšanai), dienvidaustrumu daļa piederēja Luodžu muižas īpašniekiem Petkevičiem, bet pats Luodžu ezers – Daugėliškis pagastam. Par, iespējams, pirmo Salakas ciemata pieminējumu tiek uzskatīts 1496. gada 18. marta dokuments, ar kuru kungs Mikalojs Petkevičs Salakas Sv. Pētera baznīcas uzturēšanai ziedoja trīs zemniekus: Jacku Vilesaviču, Miliu Kuraiti un Mikni Vilnuti. Tomēr šeit minētā Salakas baznīca gadsimtu gaitā vairākkārt bija sagruvusi un atkal atjaunota. Be tam, pēc 1905. gada ugunsgrēka, kas izpostīja Salakas ciematu, pēc mācītāja A. Kryžanauska iniciatīvas tika nolemts uzcelt tādu baznīcu, kas izturētu visas likstas. Jauno, neoromantisma stilā celto baznīcu ar neogotikas iezīmēm pilsētiņas iedzīvotāji sāka celt jau nākamajā 1906. gadā pēc Rīgas arhitekta Ignācija Morgulca projekta.Tomēr, vēl nepabeidzot pusi darbu, kļuva skaidrs, ka vien ar draudzes locekļu ziedojumiem šādu baznīcu nevarēs uzcelt, tāpēc papildu līdzekļus sāka vākt visā Žemaitijas bīskapijā, un celtniecībā iesaistījās arī ārzemēs dzīvojošie lietuvieši. 1911. gadā pabeigtā Salakas baznīca tika iesvētīta Svētās Jaunavas Marijas Žēlsirdīgās vārdā, un šodien tā ir visaugstākā (72 m) un lielākā akmens baznīca Lietuvā, kuras uz debesīm stiepjošais tornis jau no tālienes sagaida ierodamies viesus un apbur ar savu diženumu. Iepriekš sazinoties ar draudzes prāvestu vai ar Gražutes reģionālā parka kultūrvēsturnieci, ir iespējams nokļūt baznīcas iekšienē un pat tornī. 1 stundas ilgās ekskursijas uz baznīcu (ar iespēju apmeklēt torni), pasūtot Gražutės reģionālā parka gida pakalpojumus, cena ir 12 eiro. Marius Semaškas foto
