Apraksts
Baznīca atrodas apdzīvotās vietas centrā, laukumā, kas izveidojies ceļu krustojumā. Pastāv uzskats, ka baznīcas vēsture sākās 1600. gadā,kad Smalvu muižu pārvaldījušais Breslaujas zemes tiesas rakstvedis Jānis Samsons Podbereskis šeit atvēlēja tukšu zemes gabalu baznīcas celtniecībai. Tomēr, visticamāk, tikai pēc 1609. gada 6. janvāra dibināšanas Smalvās tika uzcelta neliela baznīciņa, kas tika iesvētīta Svētā Jāņa Kristītāja un Svētā Jāņa Evaņģēlista vārdā. Smalvu baznīcas zvanu tornī joprojām karājas un skan vecais, 1780. gadā slavenā Viļņas zvanu liešanas meistara Antana Apanavičia lietais misiņa zvans ar Sv. Jurgja bareljefu, ar Smalvu draudzes mācītāja Petra Žvagina vārdu un uzvārdu, kā arī meistara iecienīto latīņu devīzi: IN OMNIA TERRAM EXIVIT SONVS EORVM (latv. „visās zemēs skan viņa vārds“). Smalvu baznīca smagi cieta 1812. gada kara laikā, taču daļēji atjaunotā ēka pastāvēja līdz XIX gadsimta vidum, līdz 1857. gadā grāfienes Pliaterienes rūpēs tika uzcelta jauna baznīca, kas tika iesvētīta Sv. Jāņa Kristītāja un Sv. Jāņa Evaņģēlista vārdā. Pamatojoties uz senajiem inventāra aprakstiem, mēs zinām, ka pie baznīcas atradās kapsēta, kurā bija mūra kapela ar pagrabu, kurā atdusējās dibinātāju pīšļi. Jau pašā XIX gadsimta beigās Podbereski zaudēja savu dzimtas muižu – Smalvu muižu, bet 1920. gadā mirušais Jons Podbereskis testamentā visu savu mantu (ieskaitot arī netālu esošo Jurgenavas muižu) atstāja Smalvu baznīcai. XX gadsimta sākumā baznīcas interjers tika izrotāts tautas baroka stilā, kurā dominē augu motīvi. Galvenais altāris ir izgatavots no priedes koka un diezgan bagātīgi apzeltīts. Dievmātes Rožukroņa glezna ir Kazimira Goracka darbs. Ārpusē uzmanību piesaista logus un durvis ieskaujošās tautiskās izgrieztās apmales, kā arī 1982. gadā piebūvētais divstāvu atklātais priekšnams ar divslīpju jumtu.
