Apraksts
1961. gadā uzceltā elektrostacija ir darbojošs vēstures un tehnikas mantojuma piemineklis un lielākā kalnu tipa hidroelektrostacija Baltijas valstīs – ūdens plūst pa lielām caurulēm un krīt uz turbīnu ratiem pat no 35 metru augstuma. Hidroelektrostacijas vajadzībām tika aizsprostota Šventoji upe, kas kopā ar 26 ezeriem veido otro lielāko ūdenskrātuvi Lietuvā – tā saukto Antalieptes jūru. Elektrostaciju bija iecerēts būvēt jau starpkaru periodā, jo strauji augošā saimniecība paaugstināja dzīves līmeni un līdz ar to pieauga elektroenerģijas pieprasījums. Tāpēc 1936. gadā tika izveidota Lietuvas Enerģētikas komiteja, kuru vadīja prof. Steponas Kolupaila. 1937. gadā S. Kolupaila kopā ar Kazi Pakštu ieradās Antaliepte, apskatīja apkārtni un Šventojas krāces, kur upes kritums 5 km posmā sasniedz 25 metrus. Tad tika aprēķināts, ka līdz 1944.–1945. gadam šeit būtu iespējams uzbūvēt jaudīgāku hidroelektrostaciju. Sākoties Otrajam pasaules karam, būvniecība pat netika uzsākta, un tikai 20. gadsimta 50. gados sāka Antalieptes hidroelektrostacijas projektēšanas darbus, kas ilga pat 11 gadus. Šventoji upe tika aizsprostota 1959. gadā, bet 1961. gadā Antalieptes hidroelektrostacijas būvniecība tika pilnībā pabeigta. Aizsprostotās Šventojas ūdens līmenis, paceļoties par septiņiem metriem un appludinot 26 ezerus, no kuriem lielākie ir Dusetas (519,1 ha), Diegis (104 ha), Jūžintas (98 ha), Uolys (72 ha), Abisavas (61 ha) un Zazubras (46 ha), izveidoja retā skaistumā, vissarežģītākās konfigurācijas Lietuvā otro lielāko mākslīgo ūdenstilpi – Antalieptes jūru. Objekta iekšienē iekļūt nav iespējams.
