Apraksts
Šodien Zarasu rajonā saglabājušās tikai dažas muižu vietas ar vēl stāvošām pilīm. Viena no tām ir 16. gadsimtu atceroša Kamarišķu muiža, kas atrodas nomaļā dabas stūrītī pašā Zarasu rajona malā, pie pašas Latvijas robežas. Iespējams, pirmo reizi vēstures avotos šī vieta minēta 1583. gadā kā Suvieka muižas folvarks, kas piederēja kungam Martīnam Komorovskim un viņa sievai Beatai Kmitaitei, kuras īpašumu viņš pēc kāzām ieguva kā pūru. Šo vietu kungs Komorovskis nosauca savā vārdā (poļu Komoryszki). Vēlāk Kamarišķes pārvaldīja daudzas dižciltīgas ģimenes, bet 1901. gadā muižu iegādājās no Kurzemes cēlies barons Heinrihs Vilhelms fon Rihters. Laikabiedru atmiņas vēsta, ka viņš bijis turīgs un dāsns cilvēks, kas labi maksāja algādžiem, rīkoja dzīres (īpaši Jāņos), mīlēja suņus un zirgus, bet muiža bija slavena ar tajā ražotajām karameļu konfektēm „Karvutė” (Gotiņa). Otrā pasaules kara laikā muiža tika izlaupīta un izpostīta, šeit izveidoja kolhozu un izmitināja jaunpienācējus. Izņemot ēku sienas, Kamarišķēs nepalika nekā, kas atgādinātu senos laikus. 2019. gadā pamesto Kamarišķu muižu iegādājās un sāka atdzīvināt ar sociālajām inovācijām pazīstamā organizācijas „VšĮ Inovatorių slėnis” (Inovatoru ieleja) komanda. Uzvarot projektā un saņemot Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas atbalstu, ar atbalstītāju, speciālistu un brīvprātīgo palīdzību izdevās sakārtot un padarīt pieejamu daudzus gadus pamesto muižas parku, iztīrīt dīķus un teritorijas ap galvenajām muižas ēkām, sakārtot un aizsargāt muižas flīģeļus. Pēc muižas atjaunošanas to paredzēts atvērt sabiedrībai – ierīkot inovatīvas radošās telpas, mākslas un skaņu ierakstu studiju, pasākumu zāli, lēnās dzīves un kopdarba telpas, kur cilvēks var no visa aizbēgt, atrauties, atpūsties, radīt un atrast saikni ar dabu un kultūras mantojumu. Notiekošo būvdarbu dēļ muižas ēkas var apmeklēt tikai pēc iepriekšējas vienošanās, taču pastaigai atjaunojamajā muižas teritorijā laipni gaidīti visi interesenti.
