Apraksts
Šī ir lielākā sala Zarasu rajonā, tās platība ir pat 46,6 ha. Visvairāk tā pazīstama ar mūsdienu baltu kultūras un alternatīvās mūzikas festivālu „Mėnuo Juodaragis”, kas šeit notiek katru gadu jau vairākus gadu desmitus. Mājīgā un gandrīz mežonīgā sala pārsteidz ar izteiksmīgu, mežainu un vienlaikus plašu ainavu, vareniem gadsimtu vecuma kokiem, pļavu ielejām, vairākiem avotiem un reibinošu neskartas dabas sajūtu. Duburu ezera apkārtne ir ļoti sena. Vēstures avoti liecina, ka 16. gadsimta vidū ap šo ezeru atradās vismaz četras muižas, kas piederēja Buivīdu, Jasenski un Piotrovski dzimtām un kņaziem Giedraičiem. 19. gadsimta sākumā Duburu ezera salu un tuvējo Duburaiša ciemu iegādājās Antans Aloizs Šeiks (1779–1858) ar sievu Viktoriju Ivaškevičūti. Salā viņi izveidoja folvarku, ko nosauca par Salu jeb Astravu (poļu Ostrów). Šeit no laukakmeņiem tika uzcelta kungu dzīvojamā māja, tāpēc pati vieta tika iesaukta tolaik ierastā vārdā – Murovanka. Līdz pat 1940. gadam Duburu sala ar folvarku piederēja kundzei Jadvigai Šeikienei (citur – Šeikutei). Tolaik tilta uz salu vēl nebija, tāpēc cilvēki pārcēlās ar plostu. Tikai 20. gadsimta otrajā pusē ezera šaurākajā vietā tika uzbērts uzbērums un izbūvēts ceļš. Salā ir peldvieta un atpūtas vietas, tāpēc šeit var apmesties teltīs arī rudenī. Mariusa Semaškas fotogrāfijas
