Apraksts
Dusetu vecā ebreju kapsēta vēstures avotos minēta kopš 1520. gada, kad Dusetas pārvaldījušais dižciltīgais Jons Radvila II (1516–1551) fundācijas akta, ar kuru no sava īpašuma nodrošināja Dusetu Svētās Trīsvienības baznīcas uzturēšanu, astotajā punktā atļāva vietējam ebreju kahālam (kopienai) izveidot kapsētu baznīcas zemē, ko sauca par Gojus. Vieta kapsētai izvēlēta saskaņā ar ebreju apbedīšanas paražām – tā, lai kapsēta atrastos kalnā vai tā nogāzē, lai to no apdzīvotās vietas atdalītu upe vai ezers un tā būtu ne tuvāk kā 50 olektis (25 metri) no tuvākās mājas, savukārt apbedījumi tika orientēti Jeruzalemes virzienā. Vēlāk, pēc zināma laika (acīmredzot pēc gadu desmitiem), līgums starp baznīcu un Dusetu kahālu tika no jauna apstiprināts. To apliecina krietni vēlāks, 1730. gada 29. augusta līdzīga līguma ieraksts, kas atbilst Jona Radvilas II fundācijas astotā punkta noteikumiem. Līdz mūsdienām kapsētā saglabājušies tikai 20. gadsimta pirmās puses kapu pieminekļi (to datējums ir no 1910. līdz 1934. gadam). Vairāk: https://www.esjf-cemeteries.org/survey/dusetos-jewish-cemetery/
