Apraksts
17. gadsimta otrajā pusē Antalieptė piederēja Strutinsku Balču muižai. Kopš 1685. gada šeit minēta kapela, kas piederēja Dusetu draudzes Daugaiļu filiālei. Tomēr tolaik liels ciems no neliela miestiņa vēl maz atšķīrās, jo visur dominēja koka ēkas gar galveno ielu, bet svarīgākā miestiņa pazīme bija Lietuvas Lielkņazistes valdnieka piešķirtā privilēģija rīkot tirgus un gadatirgus. 1713. gadā valdnieka privilēģiju Antalieptei izgādāja Seivu, Vižaiņu un Šakinas vecākais Jons Mikols Strutinskis. Kopš tā laika svētdienās reliģisko svētku laikā (pēc mises) laukumā pie baznīcas notika tirgi un gadatirgi. 1734. gadā Jons Mikols Strutinskis finansēja Antalieptes baskāju karmelītu klostera celtniecību, bet 1740. gadā novēlēja Padusti un blakus esošās zemes topošā klostera uzturēšanai. 1746. gadā Balču muižas kungs Juozaps Antans Berličs Strutinskis ar sievu Roži Pliateraiti par saviem līdzekļiem sāka celt Antaliepte mūra vienjoma baroka stila baznīcu. 1763. gadā baznīca tika iesvētīta Svētā Krusta atrašanas vārdā, taču patiesībā lielās baznīcas būvniecība tika pabeigta tikai pēc vairākiem gadu desmitiem, pašās 18. gadsimta beigās. Pēc 1830.–1831. gada sacelšanās Antalieptes miestiņš pārgāja valsts pārziņā, klostera teritorija tika nodota Krievijas impērijas armijai un pārveidota par kazarmām, vēlāk – par pareizticīgo sieviešu klosteri. Īstenojot rusifikācijas politiku, 1846.–1850. gadā baznīca tika smagi izpostīta un pārbūvēta par pareizticīgo baznīcu, kas ticīgajiem tika atdota tikai 1918. gadā, kad Lietuva atjaunoja neatkarību. Mariusa Semaškas fotogrāfijas
